Kas jāzina par sievietes iegurņa pamatnes muskuļiem?

 

Par iegurņa pamatnes muskuļiem sievietes bieži sāk domāt tad, kad parādās diskomforts, piemēram, pēc dzemdībām, menopauzes laikā vai pie urīna nesaturēšanas, spiediena sajūtas mazajā iegurnī un citiem simptomiem. Taču par iegurņa veselību ir vērts rūpēties visos dzīves posmos, jo pareizi ieradumi, saudzīga slodze un piemēroti iegurņa pamatnes vingrojumi var būt nozīmīgs atbalsts labsajūtai un ikdienas komfortam.

Pēcdzemdību periodā īpaši svarīgs ir saudzīgs režīms un pakāpeniska atgriešanās pie fiziskām aktivitātēm. Savukārt ilgtermiņā nozīmīgi ir pareizi kustību un slodzes principi, ķermeņa stāja, elpošana un apzināta iegurņa pamatnes muskulatūras aktivizēšana.

Īsā atbilde: iegurņa pamatnes muskuļi palīdz balstīt mazā iegurņa orgānus, kontrolēt urināciju un vēdera izeju, kā arī ietekmē stāju, dziļās korsetes darbību un seksuālo labsajūtu. Ja parādās urīna noplūde, spiediena sajūta, sāpes vai cits diskomforts, tas nav jāuzskata par normu — ir vērts meklēt speciālista palīdzību.

Satura rādītājs

Nedaudz par iegurņa pamatnes anatomiju

Anatomiski sievietes iegurnis atšķiras no vīrieša iegurņa gan pēc formas, gan uzbūves. Iegurnis ir ķermeņa daļa starp rumpi un kājām, ko veido gūžas kauli, krustu kauls, astes kauls, locītavas un saites.

Izšķir lielo un mazo iegurni. Mazajā iegurnī sievietēm atrodas urīnpūslis, olnīcas, olvadi, dzemde, maksts un taisnā zarna. Iegurņa pamatne sastāv no vairākām muskuļu kārtām, kas balsta mazā iegurņa orgānus, palīdz nodrošināt urinācijas un vēdera izejas kontroli, piedalās seksuālajā funkcijā un ir būtiska dziļās korsetes daļa.

Svarīgākās iegurņa pamatnes muskulatūras funkcijas

  1. balstīt mazā iegurņa orgānus un vēdera dobumu;
  2. palīdzēt kontrolēt urīna un fekāliju uzkrāšanu un izvadīšanu;
  3. piedalīties seksuālajā funkcijā un dzemdību procesā;
  4. iesaistīties vēdera dobuma spiediena kontrolē un ķermeņa stabilitātē.

Kad visbiežāk notiek izmaiņas iegurņa pamatnes muskuļos?

Iegurņa pamatnes muskuļu izmaiņas var rasties dažādos dzīves posmos, piemēram:

  • pubertātes laikā;
  • grūtniecības laikā;
  • pēcdzemdību periodā;
  • menopauzes laikā;
  • ar gadiem pieaugot gravitācijas un ikdienas slodzes ietekmei.

Šie posmi bieži saistīti ar hormonālām izmaiņām, ķermeņa slodzes pieaugumu un saistaudu elastības maiņu.

Riska faktori

Riska faktori, kas var ietekmēt iegurņa pamatnes funkciju, ir paaugstināts intraabdominālais spiediens, smags fizisks darbs, nepareiza smagumu celšana, hronisks klepus, aizcietējumi, starpenes traumas vai operācijas, traumatiskas dzemdības, palielināts ķermeņa svars, iedzimta saistaudu vājuma tendence un hormonālās izmaiņas.

Svarīgi: ne tikai dzemdības, bet arī ilgstoša un nepareizi dozēta ikdienas slodze var ietekmēt iegurņa pamatnes muskulatūru. Tāpēc iegurņa veselība ir aktuāla ne tikai pēcdzemdību periodā, bet visā dzīves laikā.

Pazīmes, kas var liecināt par disfunkciju iegurņa pamatnes muskuļos

Urīna nesaturēšana

Urīna nesaturēšana sievietēm biežāk var parādīties grūtniecības beigās un pēcdzemdību periodā. Slodzes urīna nesaturēšana var rasties klepojot, šķaudot, skrienot, mainot ķermeņa pozas vai ceļot smagumus. Tas var būt saistīts ar muskulatūras un saišu vājumu.

Bieža vēlme urinēt

Bieža urinācijas vēlme var būt arī bez redzamas urīna noplūdes un bez urīnceļu iekaisuma. Dažkārt tā var liecināt par iegurņa pamatnes muskuļu disbalansu vai pārlieku saspringumu. Ja ir pēkšņa, grūti kontrolējama vēlme urinēt, to var saistīt ar pāraktīvu urīnpūsli.

Skaņas no vaginālā apvidus vai spiediena sajūta

Dažām sievietēm ikdienas aktivitāšu laikā, noliecoties vai dzimumakta laikā var rasties skaņas no vaginālā apvidus vai spiediena sajūta. Šie simptomi ne vienmēr nozīmē nopietnu problēmu, taču tie var liecināt par iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkciju un ir vērti pārrunāt ar speciālistu.

Fekāliju nesaturēšana, gāzu nesaturēšana vai apgrūtināta defekācija

Šie simptomi var būt saistīti ar iegurņa pamatnes muskuļu vājumu, traumām vai koordinācijas traucējumiem. Pēcdzemdību periodā tie var būt izteiktāki pēc smagākiem starpenes bojājumiem, taču tie var pastiprināties arī vēlāk dzīvē, īpaši menopauzes laikā.

Sāpes jostas, krustu vai mazā iegurņa apvidū

Ja iegurņa pamatnes muskulatūra nav harmoniskā darbībā, var rasties velkoša sajūta, diskomforts vai sāpes jostas, krustu vai mazā iegurņa zonā. Dažkārt šīs sūdzības saglabājas ilgāk arī pēc dzemdībām.

Diskomforts dzimumdzīvē

Iegurņa pamatnes disfunkcija var ietekmēt arī dzimumdzīvi. Dažām sievietēm iespējams diskomforts vai sāpes dzimumakta laikā, ko nevajadzētu ignorēt.

Mazā iegurņa orgānu noslīdējums

Iegurņa orgānu noslīdējums var būt saistīts ar smagu fizisku darbu, palielinātu ķermeņa svaru, hronisku klepu, aizcietējumiem, traumātiskām dzemdībām vai operācijām iegurņa apvidū. Sievietēm biežāk var novērot maksts, dzemdes kakla, dzemdes vai taisnās zarnas noslīdējumu.

Atceries: ja parādās urīna noplūde, spiediens makstī, sāpes, diskomforts vai sajūta, ka “kaut kas noslīd”, tas nav jāpiecieš klusējot. Ar šiem simptomiem ir vērts vērsties pie speciālista.

Kad vērsties pēc palīdzības?

Palīdzība jāmeklē, ja kāds no iepriekš aprakstītajiem simptomiem rada diskomfortu vai traucē ikdienas dzīvē. Diskomforts nav norma, un par to nav jākautrējas runāt ar ārstu vai fizioterapeitu.

Atkarībā no sūdzībām konsultācija var būt noderīga pie ginekologa, urologa, proktologa vai fizioterapeita ar padziļinātām zināšanām iegurņa veselības jomā. Speciālists izvērtēs iespējamos cēloņus, izslēgs citas saslimšanas un ieteiks piemērotāko pieeju — konservatīvu terapiju, vingrošanu, aparāttehnikas metodes vai nopietnākos gadījumos arī ķirurģisku risinājumu.

Pēc dzemdībām agrīna rehabilitācija iegurņa pamatnes muskulatūrai var būt īpaši noderīga, piemēram, pēc plīsumiem, lielāka bērna svara vai ilgstoša diskomforta gadījumā. Ja apmēram līdz 12. nedēļai pēc dzemdībām sūdzības nemazinās vai sāk traucēt ikdienu, ieteicama speciālista konsultācija.

Kā ikdienā palīdzēt iegurņa veselībai?

Iegurņa veselību iespējams atbalstīt arī ikdienā ar vienkāršiem ieradumiem:

  1. apgūt elpošanas tehnikas un pareizu slodzes sadalījumu;
  2. ievērot saudzīgu smagumu celšanu, īpaši pēcdzemdību periodā;
  3. nesteidzināt urināciju un defekāciju, neveicināt pārmērīgu spiešanu;
  4. pakāpeniski palielināt fizisko slodzi;
  5. veikt piemērotus iegurņa pamatnes vingrojumus;
  6. uzņemt pietiekami daudz ūdens un sabalansētu uzturu;
  7. mazināt aizcietējumu risku;
  8. sekot stājai un ķermeņa kopējai kustību kvalitātei.

Ikdienas princips: iegurņa pamatnes muskuļiem nepieciešams ne tikai spēks, bet arī spēja atslābināties un sadarboties ar elpošanu, vēdera dziļo muskulatūru un stāju.

Iegurņa muskulatūras stiprināšanas ieguvumi

Iegurņa muskulatūra var būt vāja, saspringta vai pārslogota. Nereti problēma nav tikai spēka trūkums, bet arī nepareiza aktivizēšana vai nepietiekama atslābināšana. Tāpēc iegurņa pamatnes treniņš nav tikai “sasprindzināšana” — svarīga ir pareiza tehnika, regularitāte un piemērotība konkrētajai situācijai.

Pareizi izvēlēta pieeja var palīdzēt mazināt urīna noplūdi, uzlabot ķermeņa kontroli, samazināt diskomfortu mazajā iegurnī un uzlabot vispārējo dzīves kvalitāti.

Kādas metodes var palīdzēt uzlabot iegurņa pamatnes funkcionalitāti?

Vispirms ieteicama apskate pie speciālista, lai izvērtētu sūdzības un saprastu, kura metode konkrētajā situācijā ir piemērota. Ne visas metodes der visām sievietēm.

Biežāk izmantotās metodes

  • Iegurņa pamatnes muskuļu treniņš jeb Kēgela vingrojumi — visefektīvāk tos apgūt speciālista vadībā, lai vingrojumi tiktu veikti pareizi.
  • Biofeedback metode — palīdz labāk izprast muskuļu darbību un kontroli, redzot atgriezenisko saiti par vingrojuma izpildi.
  • Funkcionālā magnētiskā stimulācija — noteiktās situācijās var tikt izmantota kā papildmetode.
  • Trenažieri un palīgierīces — atsevišķos gadījumos var palīdzēt mājas apstākļos, ja tās tiek lietotas pareizi un pēc speciālista ieteikuma.
  • Ķirurģiska ārstēšana — tiek apsvērta nopietnākos gadījumos, piemēram, pie izteikta iegurņa orgānu noslīdējuma.

Kidsmed jaunums sievietes veselībai – viedais iegurņa pamatnes muskuļu trenažieris Emy

Emy ir viedais iegurņa pamatnes muskuļu trenažieris, kas paredzēts iegurņa pamatnes muskuļu trenēšanai mājās. Ierīces darbības pamatā ir biofeedback princips un muskuļu kontrakciju mērīšana, kas palīdz labāk izprast savu ķermeni un sekot progresam.

Ierīce savienojas ar mobilo lietotni, kur treniņi tiek veikti ar intuitīvu uzdevumu palīdzību. Tas var palīdzēt sievietei regulāri vingrot, apgūt pareizāku muskuļu aktivizēšanu un sekot savai attīstībai ilgākā laikā.

Viena no priekšrocībām ir iespēja veikt treniņus mājās, sev ērtā laikā. Ja nepieciešams, iegurņa veselības speciālists var palīdzēt izvērtēt, vai šāds risinājums konkrētajā situācijā ir piemērots.

Iegurņa pamatnes muskuļu trenažieris Emy

Kāpēc sievietes izvēlas Emy?

  • iespēja trenēt iegurņa pamatnes muskuļus mājās;
  • biofeedback pieeja palīdz labāk saprast muskuļu aktivizēšanu;
  • savienojums ar lietotni ērtākam progresam;
  • var būt noderīgs kā daļa no regulāras iegurņa veselības rutīnas.

Skatīt Emy Treniņiem mājās

Stiprini iegurņa pamatnes muskuļus apzināti un pakāpeniski!

Raksts tapis sadarbībā ar mammamuntetiem.lv un fizioterapeiti Līnu Garo.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir iegurņa pamatnes muskuļi?

Iegurņa pamatnes muskuļi ir muskuļu slāņi, kas balsta mazā iegurņa orgānus, palīdz kontrolēt urināciju un vēdera izeju, kā arī piedalās stājas un dziļās korsetes darbībā.

Kā saprast, ka iegurņa pamatnes muskuļi varētu būt novājināti?

Par to var liecināt urīna noplūde, bieža urinācijas vēlme, spiediena sajūta mazajā iegurnī, sāpes jostas vai iegurņa zonā, diskomforts dzimumakta laikā vai sajūta, ka kaut kas noslīd.

Vai iegurņa pamatnes vingrojumi palīdz pēc dzemdībām?

Daudzos gadījumos jā, taču svarīgi, lai vingrojumi būtu piemēroti konkrētajai situācijai un veikti pareizā tehnikā. Tāpēc pēc dzemdībām bieži ieteicama konsultācija pie speciālista.

Vai Kēgela vingrojumi der visām sievietēm?

Nē. Dažkārt problēma ir nevis vājums, bet pārlieku saspringta muskulatūra. Tāpēc pirms regulāra treniņa uzsākšanas vēlams saprast, kāda tieši pieeja ir nepieciešama.

Kad noteikti jāvēršas pie speciālista?

Ja simptomi traucē ikdienai, nepāriet, pastiprinās vai rada bažas, jāvēršas pie ginekologa, urologa, proktologa vai fizioterapeita, kurš specializējas iegurņa veselības jomā.

Izmantotā literatūra

Izmantotā literatūra:

1. Bharucha, A.E. Pelvic floor: anatomy and function. 2006.
2. Friedman, S., Joan, L., Handa, V. Pelvic Muscle Strength After Childbirth. 2013.
3. Rosetti, R.S. Functional anatomy of pelvic floor. 2016.
4. Madsen, A. et al. Recognition and management of pelvic floor disorders in pregnancy and the postpartum period. 2021.
5. Tantry, T. Vaginal Gas: Why Women Queef and What to Do About It. 2022.
6. Korovessis, P. et al. Low back pain induces disability of women in primary uncomplicated pregnancy. 2019.
7. Wisner, W. 8 signs of weak pelvic floor. 2021.
8. Versi, E., Harvey, M.A., Cardozo, L.D., et al. Urogenital atrophy and prolapse at menopause: a prevalence study. Int Urogynecol J, 2001.
9. Hillard, T.C. Pelvic floor function around the menopause and how to improve it. Climacteric, 22(3), 213–214, 2019.

Uzzināt vairāk par Emy
Atbalsts iegurņa veselībai mājās Skatīt