Biežāk par iegurņa pamatnes muskulatūru domājam un runājam pēcdzemdību periodā un menopauzes laikā, kad sievietes organismā notiek lielas izmaiņas. Pēcdzemdību laikā būtiskākais ir ievērot saudzīgu režīmu, bet visā dzīves laikā sievietei būtiski ņemt vērā pareizus vingrošanas principus.

Nedaudz par iegurņa pamatnes anatomiju

Anatomiski sievietes iegurņa daļa atšķiras no vīrieša iegurņa gan ar lielumu, gan formu, gan ar muskuļiem. Iegurnis ir gredzenveida savienojums ar kupolveida formu, ķermeņa daļa starp rumpi un kājām. To veido divi gūžas kauli, krustu kauls, divi apakšējie jostas daļas skriemeļi, astes kauls, kas savā starpā savienoti ar locītavām, iegurņa mugurējā daļā atrodas divas simetriskas locītavas jeb krustu un zarnu kaula locītavas, kaunuma simfīze un iegurņa saites. 

Izšķir lielo un mazo iegurni. Mazais iegurnis atrodas zem lielā iegurņa. Tajā  sievietēm atrodas urīnpūslis, olnīcas, olvadi, dzemde, maksts un taisnā zarna. Iegurņa pamatne ir kupola veida vairākas muskuļu kārtas, kas atdala iegurņa dobumu augšā no starpenes reģiona, šis dobums aptver iegurņa iekšējos orgānus – urīnpūsli, zarnas un dzemdi (sievietēm), galvenais darbs ir balstīt mazā iegurņa orgānus, nodrošināt tualetes lietu saturēšanu un evakuēšanu, piedalīties seksuālā funkcijā un tas ir viens no pamatiem muskuļu dziļās korsetes veidošanā (1;3). 

 

Pašas svarīgākās iegurņa pamatnes muskulatūras funkcijas:

  1. Iegurņa iekšējo orgānu un vēdera atbalsts;
  2. Normāla iegurņa pamatnes funkcija nodrošina urīna vai fekāliju sekmīgu regulēšanu (uzglabāšanu un iztukšošanu);
  3. Nodrošina veiksmīgu seksuālo funkciju, kā arī tam ir svarīga funkcija dzemdību laikā;
  4. Vēdera dobuma iekšējā spiediena kontrole un uzturēšana.

 

Kad visbiežāk var būt izmaiņas iegurņa pamatnes muskuļos?

Izmaiņas iegurņa pamatnes muskuļos sievietei var būt dažādos dzīves periodos, piemēram, pubertāte, gravitācijas ietekme, grūtniecība, pēcdzemdību periods, menopauze. Visi šie periodi saistās ar lielām izmaiņām hormonālajā līmenī.

 

Riska faktori mēdz būt tādi kā: intrabdominālā spiediena paaugstinošie faktori (fiziski smags darbs, arī, piemēram, sporta zālē pārlieku smagu svaru cilāšana, neievērojot elpošanas un citus principus, aizcietējumi, ilgtošs klepus, plaušu slimības ar hronisku un ilgtošu klepu), starpenes bojājumi (starpenes operācijas, traumatiskas dzemdības), adipozitāte, iedzimta saistaudu nepietiekamība, estrogēnu izmaiņas.

 

Pazīmes, kas var liecināt par disfunkciju iegurņa pamatnes muskuļos

 

Urīna nesaturēšana

Šī pazīme biežāk var parādīties grūtniecības pēdējās nedēļās un pēcdzemdību periodā. Slodzes urīna nesaturēšana notiek fiziskas slodzes, klepošanas, šķaudīšanas, ķermeņa pozu maiņas, smagumu celšanas laikā. Tā var attīstīties pie starpenes muskulatūras, saišu vājuma. 

Pētījumā norādīts, ka šī problēma pēc vaginālām dzemdībām ap sešām nedēļām ir 35 % sieviešu, bet pēc sešiem mēnešiem – 31 %; pēc ķeizargrieziena – 25 %, un pēc sešiem mēnešiem 22 % (4).

 

Bieža vēlme urinēt

Šī pazīme var būt arī tad, ja nav urīna noplūdes un nav arī urīnizvadsistēmas iekaisuma, – tad tas var liecināt par starpenes muskulatūras vājumu. Savādāk šo var dēvēt par urgentā urīna nesaturēšanu jeb pāraktīvu urīnpūsli, kam raksturīga pēkšņa vēlme urinēt, pat ja tā būs neliela pile. Dažreiz urīna nesaturēšana un bieža vēlme urinēt ir kopā un tad to dēvē par jaukta tipa nesaturēšanu.

 

Skaņas no vaginālā apvidus, spiediens šajā apvidū

Šī skaņa parādās, veicot ikdienas aktivitātes, noliecoties, dzimumakta laikā. Šajā apvidū tiek gaiss, veidojot gaisa burbuli. Jāpiebilst, ka šāda pazīme var norādīt ne tikai uz starpenes muskulatūras disfunkciju (5).

 

Fēču nesaturēšana vai apgrūtināta defekācija, smērēšanās, gāzu nesaturēšana

Tās ir situācijas, kad fēces netīši atstāj anālo atveri. Pēcdzemdību periodā biežāk šis simptoms var būt novērojams ar 4. pakāpes plīsumiem. Pētījumā norādīts, ka šī problēma pēc vaginālām dzemdībām ap sešām nedēļām ir 11 % sieviešu, bet pēc sešiem mēnešiem – 8 %; pēc ķeizargrieziena – 10 %, pēc sešiem mēnešiem – 7 % (4). Tāpat norādīts, ka šī problēma staruji pieaug sievietēm menopauzes laikā, sasniedzot pat 40 % sieviešu pēc 70 gadu vecuma (8).

 

Muguras jostas daļas sāpes

Ja iegurņa pamatnes muskulatūra nav harmonijā, par to var liecināt arī sāpes un velkoša sajūta  jostas/krustu zonā vai mazajā iegurnī. Šīs sāpes var pāriet hroniskās sāpēs 3-12 mēnešus pēc dzemdībām pat līdz 40 % sieviešu, vēstīts pētījumā (6).

 

Ietekmēta dzimumdzīve/diskomforts

Ir iespējamas vieglas vai stiprākas sāpes dzimumakta laikā (7).

 

Mazā iegurņa orgānu noslīdējumi

Šeit riska faktori ir, piemēram, smags fizisks darbs, palielināts ķermeņa svars, hroniskas plaušu saslimšanas ar klepu, aizcietējumi, traumatiskas dzemdības, starpenes un iegurņa orgānu operācijas. 

Iegurņa pamatnes muskulatūrai vajadzētu būt pietiekami spēcīgam balstam, lai riska faktori neizprovocētu noslīdējumus. Sievietēm biežākais noslīdējums var būt maksts, dzemdes kakla vai pat visas dzemdes, kā arī taisnās zarnas noslīdējums.
Visas šīs pazīmes var būt klātesošas arī menopauzes laikā (9).

 

Kad vērsties pēc palīdzības?

Palīdzība jāmeklē, ja kāds no iepriekš aprakstītajiem punktiem rada diskomfortu dzīvē. Noteiktos gadījumos ir vērts doties arī pie ginekologa, urologa vai proktologa, lai izslēgtu citas iespējamās saslimšanas, kā, piemēram, audzējs, hroniska saslimšana, diska protrūzija un citas.

 Diskomforts nav norma un par to nebūtu jākautrējas runāt ar ārstu. Iegurņa veselību var uzlabot jebkurā dzīves periodā. 

 Ja kāda no iepriekš minētajām pazīmēm ir klātesoša, noteikti par to informē ārstu, kas var būt ginekologs, urologs, proktologs, fizioterapeits ar padziļinātām zināšanām šajā jomā. Speciālists izmeklēs iespējamos cēloņus un, ja tas izrādīsies saistīts ar iegurņa pamatnes muskulatūru, tad ieteiks aktīvu vai pasīvāku konservatīvu terapiju, bet nopietnākos gadījumos – ķirurģisku.

Konservatīva terapija var sniegt ļoti pozitīvus rezultātus un uzlabojumus.

Pēc dzemdībām, lai rūpētos par iegurņa pamatni, var veikt agrīnu rehabilitāciju iegurņa pamatnes muskulatūrai jau no sešām nedēļām pie tādām indikācijām kā plīsumi, bērna svars virs četriem kilogramiem un citām. Ja līdz aptuveni 12. nedēļai pēc dzemdībām diskomforts saglabājas un sāk traucēt ikdienas dzīvē, tad noteikti jāvēršas pie speciālista, kas spēs izvērtēt problēmu, nepieciešamību vērsties pie kāda cita speciālista un apmācīt, kādi vingrojumi veicami muskulatūras spēka uzlabošanai vai kādas citas procedūras nepieciešamas atkarībā no problēmas. 

 

Kā palīdzēt ikdienā iegurņa veselībai?

  1. Dažādas elpošanas tehnikas;
  2. Iegurņa pamatnes atslogošana;
  3. Ievērot pareizu smagumu celšanu (piem., bērniņa, ratu u.c.);
  4. Vēdera izejas lietu nesteidzināšana (piemēram, nespiest urināciju vai defekāciju);
  5. Fizisku aktivitāšu pakāpeniska palielināšana, pareizas fiziskas aktivitātes, adekvāta slodze (īpaša piesardzība pēcdzemdīb periodā);
  6. Iegurņa pamatnes vingrojumi (aktīvi veicot pašai, dodoties uz terapiju ambulatori vai mājās pareizi izmantojot trenēšanas ierīci, kad nav laika doties uz ārstniecības iestādi, bet ņemot vērā ierīces kvalitāti, sertifikātus u.c.);
  7. Ūdens lietošana un sabalansēts uzturs (tas palīdzēs kā profilakse adipozitātei, aizcietējumiem u.c.);
  8. Sekot līdzi savai stājai (ķermenis ir kā vienots veselums, un tas jāuztur arī kā tāds).

 

Iegurņa muskuļu spēka uzlabošanas pozitīvie efekti

Iegurņa muskulatūra var būt gan vāja, gan saspringta, gan pārslogota. Biežākais ir vāja un saspringta. Tas savukārt var novest pie dažādām iegurņa joslas disfunkcijām, sākot ar urīna nesaturēšanu un beidzot jau ar prolapsu un daudzām citām problemātikām. Tomēr iegurņa muskulatūras pareizs treniņš, atslābināšana un ikdienas dzīves pielāgošanas pasākumi var būt efektīvi šo problēmu risināšanā (2).

 

Kādas ir metodes, lai uzlabotu iegurņa muskulatūras funkcionalitāti?

Vispirms noteikti ir apskate pie speciālista, lai saprastu sūdzības un izslēgtu iespējamās citas patoloģijas, un tad speciālista uzraudzībā var uzsākt speciālu vingrojumu vai citas metodes apgūšanu. Ne visas metodes der visām sievietēm.

 

Tādas metode kā:

  • Iegurņa pamatnes muskuļu treniņš, kēgela vingrojumi.Tie noteikti jāapgūst speciālista vadībā, lai gūtu maksimālu rezultātu. Bieži vien netiek izprasta vingrojumu būtība un tie tiek izpildīti nepareizi, nesniedzot nekādu ieguvumu.
  • Biofeedback metode. Vagināla vai rektāla zonde ar sensoru, kas novērtē muskuļu darbību, parādot kontrakcijas spēku, muskuļu aktivizāciju un virzienu. Šie signāli kā grafika tiek parādīti monitorā, tādējādi sniedzot priekšstatu par vingrojuma izpildi. 
  • Funkcionālā magnētiskā stimulācija.Šī ierīce ģenerē stipru, pulsējošu magnētisko lauku, kas veic iegurņa lejasdaļas muskulatūras kontrakcijas un kam nav nepieciešami elektrodi.
  • Atsvari un dažādu cita tipa trenežieru pielietošana.
  • Ķirurģiska ārstēšana, piemēram, iegurņa orgānu noslīdējuma gadījumā.

 

Kidsmed piedāvā jaunumu sievietes veselībai – viedo iegurņa pamatnes muskuļu trenažieri Emy! 

 

Tā ir inovatīva medicīniskā ierīce, kas izturējusi klīniskos testus, un to iesaka veselības aprūpes speciālisti, arī Latvijā (Emy mobilajā lietotnē var atrast tuvumā esošos speciālistus iegurņa veselībai). Pirmie rezultāti jau pēc 3 nedēļām!

Emy darbības pamatā ir bioatgriezeniskā saite, 360° muskuļu kontrakciju mērīšana, tāpēc Emy nepārtraukti jūt un iepazīst tevi, pielāgojot treniņus individuālajam progresam.

Ierīce ir savienota ar mobilo lietotni un treniņos tiek izmantotas intuitīvas mini spēles, kuru pamatā ir medicīniskie protokoli, ko atzinuši un apstiprinājuši iegurņa pamatnes rehabilitācijas eksperti (PERFECT shēma). 

Tāpat tavs iegurņa veselības speciālists var izveidot individuālus vingrinājumus Emy lietotnē, kurus veikt mājās. 

Ar Emy, atšķirībā no citiem iegurņa pamatnes muskuļu trenažieriem, ir aktīva, nevis pasīva muskuļu trenēšana – neilgo vingrinājumu laikā sieviete pati mācās sasprindzināt un atslābināt muskuļus, sekojot savam progresam reāllaikā!

Stiprini savus iegurņa pamatnes muskuļus mājās! 

 

Raksts tapis sadarbībā ar mammamuntetiem.lv un fizioterapeiti Līnu Garo.

 

 

Izmantotā literatūra:
1. Bharucha, A.E. Pelvic floor : anatomy and function. 2006.
2. Friedman, S., Joan, L., Handa, V. Pelvic Muscle Strength After Childbirth. 2013.
3. Rosetti, R.S. Functional anatomy of pelvic floor. 2016
4. Madsen ,A. et al. Recognition and management of pelvic floor disorders in pregnancy and the postpartum period.2021
5. Tantry, T. Vaginal Gas: Why Women Queef and What to Do About It.2022.
6. Korovessiss, P. et al. Low back pain induces disability of women in primary uncomplicated pregnancy.2019.
7. W.Wisner. 8 signs of weak pelvic floor. 2021
8. Versi E, Harvey MA, Cardozo LD, et al. Urogenital atrophy and pro-lapse at menopause: a prevalence study. Int Urogynecol J 2001.
9. Hillard, T. C. (2019). Pelvic floor function around the menopause and how to improve it. Climacteric, 22(3), 213–214.