Mammas loma ir neticams ceļojums — pilns ar prieku, izaicinājumiem un brīžiem, kas spēj aizraut elpu (gan labā, gan overwhelming veidā). No savas pieredzes zinu, cik viegli ir iegrimt bērnu, partnera, darba un bezgalīgo darāmo lietu sarakstu vajadzībās. Dažreiz šķiet, ka vairs nemaz neatliek laika padomāt par savu labsajūtu, nemaz nerunājot par to, lai tai patiešām pievērstos. Bet, kā esmu sapratusi ar laiku un caur kļūdām, rūpes par sevi nav tikai par mani — tās dod labumu visiem man apkārt. Kad es rūpējos par sevi, esmu klātesošāka, pacietīgāka un laimīgāka mamma, partnere un cilvēks.

Tāpēc vēlos dalīties ar to, kas man ir palīdzējis, un kā esmu iemācījusies savā ikdienā iekļaut tādas lietas kā kustība, pilnvērtīgs uzturs un uztura bagātinātāji, kvalitatīvs miegs, elpošanas vingrinājumi un saikne ar sevi — tā, lai tas būtu paveicams un nekļūtu par papildu slogu.

Uzreiz pateikšu — te nav nekāda nosodījuma vai kritikas. Es ļoti labi zinu, cik haotiska un sarežģīta dzīve var būt. Bet ceru, ka, daloties ar savu pieredzi, spēšu sniegt mazliet iedrošinājuma, iedvesmas vai kādu praktisku padomu, kas tev varētu noderēt.

1. Vingrošana: atrodi kustību, kas liek justies labi

 

Sāksim ar kustībām. Zinu, ka tas var šķist kā vēl viens pienākums, bet uzklausi mani — esmu sapratusi, ka fiziskās aktivitātes ne vienmēr nozīmē intensīvu treniņu sporta zālē. Patiesībā viss mainījās brīdī, kad es atteicos no domāšanas “viss vai nekas” pieejas. Agrāk es bieži domāju: ja nevaru regulāri apmeklēt sporta zāli, tad tam nav jēgas vispār. Bet šāda domāšana tikai radīja vilšanos, jo dzīve bieži vien ievieš savas korekcijas.

Mani uzskati mainījās pirms vairākiem gadiem, kad sapratu — jebkura kustība ir labāka nekā nekāda. Dažās dienās tas var būt 10 minūšu jogas treniņš vai pastaiga pa apkārtni kopā ar bērniem. Citās dienās es varu iziet garākā pastaigā viena vai izpildīt intensīvāku treniņu. Galvenais ir nevis censties būt ideālai, bet pievērst uzmanību tam, kā kustība liek justies. Tā man dod enerģiju, mazina stresu un, godīgi sakot, palīdz saglabāt mieru tajos brīžos, kad bērni izlādē savas emocijas.

Ja tev šķiet grūti atrast laiku fiziskajām aktivitātēm, sāc ar mazumiņu. Izvēlies to, kas tev patīk — online treniņu, vieglu stiepšanos pirms gulētiešanas vai ātru pastaigu pusdienlaikā. Varbūt pieraksties uz nodarbību kopā ar draudzeni, lai būtu savstarpēja atbildība? Tas neprasa daudz laika — un tici man, pat neliela kustība var mainīt pašsajūtu pavisam citā virzienā. Kā es vienmēr saku: kad runa ir par kustību vai vingrošanu — tu nekad nenožēlo to, ka esi to izdarījusi.

2. Pilnvērtīgs uzturs: barojam ķermeni un prātu

 

Visi zinām, ka uzturs ir būtisks, lai justos labi, bet, kad dzīve ir aizņemta un jāsagādā miljons lietu vienlaikus, bieži izvēlamies ērtumu pār uzturvērtību. Tomēr ar gadiem esmu sapratusi, ka ķermeņa (un ģimenes) pabarošana ar labu ēdienu nemaz nav jāsarežģī un neaizņem daudz laika.

Var sākt ar nelielām, ilgtspējīgām izmaiņām, piemēram, pievienojot ēdienreizēm vairāk pilnvērtīgu produktu — svaigus augļus un dārzeņus, liesus olbaltumvielu avotus, pilngraudu produktus un veselīgus taukus. Es vienmēr turu pa rokai uzkodas, kas ir gan ērtas, gan barojošas, piemēram, kukurūzas galetes, augļus vai enerģijas bumbiņas, lai man nebūtu jāķeras pie ne tām labākajām iespējām, kad gribas ēst. Paskatoties uz iepakojuma sastāvu veikalos, bieži vien var atklāt visai pārsteidzošas lietas. Pat ja produkts izskatās pievilcīgs, vienmēr ir vērts ieskatīties sastāvdaļās. Parasti šeit princips ir – jo mazāk, jo labāk! Kad kļūstam apzinātāki, ir iespējams izvēlēties veselīgākas alternatīvas visai ģimenei.

Daudzām ģimenēm ļoti palīdz maltīšu plānošana. Es gan netērēju tam milzīgu laiku, bet parasti pērku līdzīgus gaļas un dārzeņu produktus katru nedēļu un rotēju ēdienreizes, kuras zinu, ka bērniem, man un vīram garšo. Ja veselīgas opcijas ir ieplānotas, ir daudz vieglāk pieņemt labas izvēles, pat kad dzīve kļūst aizņemta.

3. Uztura bagātinātāji: rūpes par labsajūtu no iekšienes

 

Kā mammas mēs bieži citu vajadzības izvirzām augstāk par savējām, bet esmu sapratusi, ka noteikti uztura bagātinātāji var spēlēt nozīmīgu lomu mūsu labsajūtas atbalstīšanā, īpaši tad, kad dzīve ir aizņemta — kas, godīgi sakot, ir gandrīz vienmēr!

Esmu liela īru uztura bagātinātāju zīmola “Proceive” cienītāja. Šos uztura bagātinātājus lietoju visas manas pēdējās grūtniecības laikā. Man ļoti patika, kā sastāvdaļas tika pielāgotas katram trimestrim, un pēc bērna piedzimšanas es pārgāju uz zīdošas mammas (Breastfeeding) uztura bagātinātāju, un pāreja uz Every Mum šķiet kā dabisks turpinājums.

Proceive Every Mum satur 23 būtiskus vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, kas sniedz mērķtiecīgu atbalstu trīs galvenajās jomās: enerģija, nogurums un imunitāte.

Vērts pieminēt, ka Proceive Every Mum izmanto biopieejamas uzturvielas, nodrošinot maksimālu uzsūkšanos un efektivitāti, tāpēc mammas var izbaudīt visas uztura bagātinātāja priekšrocības. Man tos ir ļoti viegli norīt, nav pēcgaršas un arī nerada kuņģa diskomfortu.

Kad dzīve ir ļoti aizņemta un citas lietas sāk nedaudz paslīdēt novārtā, ir mierinoši zināt, ka Proceive Every Mum ir uzticams palīgs.

4. Miegs: grūti sasniedzamā, bet būtiskā vajadzība

Parunāsim par miegu. Kā jau mammās, tas bieži ir pirmais, kas tiek upurēts, vai ne? Starp nakts barošanām, mazo mierināšanu pēc sliktiem sapņiem vai vienkārši vēlu nomodā būšanu, lai paskatītos Netflix, pietiekams miegs var šķist kā nepiepildāms sapnis. Esmu to piedzīvojusi — darbā uz izsīkuma robežas, ilgojoties pēc nākamās kafijas, nesaprazdama, kāpēc jutos tik nogurusi visu laiku.

Tomēr esmu sapratusi, ka miegs nav tikai greznība — tas ir nepieciešamība. Mūsu ķermenim un prātam tas ir vajadzīgs, lai funkcionētu, lai mēs būtu klātesoši, pacietīgi un veseli. Esmu veikusi dažas nelielas izmaiņas, kas palīdzējušas iegūt regulārāku un kvalitatīvāku atpūtu.

Pirmkārt, esmu kļuvusi nedaudz aizsargājoša attiecībā uz savu gulēšanas rutīnu. Cenšos nomierināties vismaz 20 minūtes pirms gulētiešanas — nolikt malā datoru, telefonu, samazināt gaismu un darīt kaut ko nomierinošu, piemēram, lasīt vai praktizēt dziļo elpošanu (par to vēlāk). Ja prātā rosās domas, pierakstu īsu nākamās dienas darāmo lietu sarakstu, lai varētu to mentāli nolikt malā un koncentrēties uz atpūtu.

Vēl viens veids, kā palēnināt domas pirms miega, ir sev teikt: “Ir pulkstens 22:30 — šobrīd es neko nevaru mainīt. Strādāšu pie tā rīt.”

Kad mani bērni bija nedaudz jaunāki, es centos izmantot iespēju mikro-miega pauzēm. Dažreiz traucēja trauku mazgājamā mašīna, veļasmašīna vai rotaļlietas uz grīdas, bet es mācījos prioritizēt sevi un uztvēru šos īsos miega brīžus kā iespēju uzlādēt baterijas, lai varētu būt klātesoša tad, kad tas tiešām bija svarīgi. Tātad, ja tev ir mazi bērni un ir iespēja atpūsties, pat īsu brīdi, nejūties vainīga par to.

5. Elpošanas vingrinājumi: dziļas elpas spēks

Runājot par atpūtu, elpošanas vingrinājumi man ir bijuši īsts glābiņš, palīdzot pārvaldīt stresu un saglabāt līdzsvaru, īpaši tad, kad dzīve šķiet haotiska. Tas var likties neticami — kā kaut kas tik vienkāršs kā elpošana var uzlabot pašsajūtu? Taču, mācoties jogas nodarbībās un praktizējot pašai, biju pārsteigta, cik lielu ietekmi tā atstāj uz noskaņojumu, enerģiju un vispārēju mieru.

Problēma bieži vien ir tā, ka mēs pat nenojaušam, cik sekla ir mūsu elpošana, it īpaši stresa vai aizņemtības brīžos. Pāris mirkļi, lai palēninātu tempu un dziļi ieelpotu, var palīdzēt restartēt nervu sistēmu, nomierināt prātu un atbrīvot ķermeņa spriedzi. Vienkāršs instruments, bet neticami spēcīgs.

Viens no maniem mīļākajiem paņēmieniem ir “kastes elpošana” (box breathing). To ir viegli atcerēties: ieelpo, skaitot līdz četri, aizturi elpu līdz četri, izelpo tikpat ilgi un vēlreiz aizturi elpu līdz četri. To darot tikai dažas reizes, var pilnībā mainīt savu prāta stāvokli. Vai tas būtu steidzīgs rīts vai brīdis pirms gulētiešanas, dziļas elpas palīdz saglabāt mieru un līdzsvaru.

Es iesaku pamēģināt, īpaši, ja jūti pārlieku noslogojumu. Tas neprasa daudz laika un ir iespējams jebkur — mašīnā, gatavojot vakariņas vai pat dušā (viena no manām mīļākajām vietām, kur to darīt!).

6. Savienoties ar sevi un dabu: dvēseles uzlādēšana

 

Rūpējoties par maziem bērniem un ģimeni, reizēm ir izaicinājums atkal atrast saikni ar sevi. Kā mammas mēs viegli zaudējam kontaktu ar to, kas esam ārpus šīm lomām. Esmu sapratusi, ka laika veltīšana sev — vai nu rakstot dienasgrāmatu, veicot elpošanas vingrinājumus vai vienkārši pavadot kādu brīdi vienatnē dabā — palīdz koncentrēties uz sevi. Ir kaut kas īpašs tajā, kad esi ārā, kas palīdz justies mierīgākai un līdzsvarotai. Vai tā būtu pastaiga mežā vai pie jūras, sēdēšana dārzā ar tasi tējas vai vienkārši dažas dziļas elpas no rīta ārā — daba palīdz atjaunot enerģiju un mieru. Tas vienmēr atgādina palēnināt tempu un novērtēt vienkāršās lietas.

Ja vari, centies katru dienu atrast nedaudz laika sev. Pat piecas vai desmit minūtes klusai refleksijai var dot lielas pārmaiņas. Tu esi pelnījusi šo laiku tikai sev.

7. Līdzsvara atrašana haosā

 

Visbeidzot, parunāsim par līdzsvaru. Zinu, cik sarežģīti var būt vadīt aizņemtu dzīvi, īpaši kā mammai. Ir dienas, kad šķiet, ka žonglēju ar simts dažādām lietām vienlaikus, cenšoties noturēt visu no sabrukšanas.

Esmu iemācījusies, ka līdzsvars nenozīmē visu laiku visu perfekti kontrolēt — tas nozīmē atrast veidus, kā pārvaldīt haosu tā, lai tas derētu tev. Man tas nozīmē noteikt robežas, deleģēt, kad iespējams, un atteikties no idejas, ka man jāizdara viss.

Dzīve nav perfekta, un mums tādiem arī nav jābūt. Viss, kas mums jādara, ir censties darīt lietas, kas sniedz gandarījumu mūsu dzīvē un palīdz būt laimīgākiem un veselīgākiem. Tas ne tikai dod labumu tagad, bet arī mūsu nākotnes “es” par to pateiksies.

 

Tulkots latviešu valodā. Raksta autore: Kathy Milliken