Mīti par mazu bērnu iesnām

Iesnas ir gļotādas iekaisums, kura simptomi ir vai nu aizlikts, vai arī atvērts deguns, kura laikā no deguna izdalās pelēcīgs sekrēts. Ja iesnas neārstē, tās var kļūt dzeltenīgas vai zaļganas.

Kādi simptomi bērnam vēl var būt iesnu gadījumā? Bērniem bieži iesnu sākumā ir drudzis, acu asarošana un limfmezglu pietūkums. Tāpat bērns var būt arī noguris un miegains.

Ļoti svarīgi paturēt prātā, ka mazam bērnam iesnas ir jāārstē nekavējoties, jo neārstētas iesnas var izvērsties par deguna blakusdobumu iekaisumu, vidusauss iekaisumu vai bronhītu. Slimošana ar iesnām ir grūtāka bērniem ar, piemēram, astmu vai alerģijām. Tālāk aprakstām izplatītākos mītus par iesnām un, ja nepieciešams, tos atspēkojam.

Iesnas mazam bērnam nav bīstamas

Iesnas bērniem noteikti ir bīstamākas nekā pieaugušajiem un, kā minēts iepriekš, mazuļa iesnas ir jāārstē, tiklīdz tās rodas. Bērni līdz sešu mēnešu vecumam elpo tikai caur degunu, tāpēc, ja mazuļa deguns ir aizlikts, mazuļa smadzenes netiek nodrošinātas ar pietiekamu skābekļa daudzumu.

Kas var notikt ar mazu bērnu, ja iesnas netiek ārstētas?

• Iesnas apgrūtina mazuļa ēšanu un miegu, kā arī palielina niķu biežumu.
• Ja bērna iesnas netiek ārstētas, tās var pāraugt hroniskā iekaisumā.
• Tāpat neārstētas iesnas var sākt ietekmēt bērna runas attīstību un dikciju, kas var kļūt ar nasālu pieskaņu (runa caur degunu).

Bērna iesnas nevajag novērtēt par zemu – ārstēšana jāsāk nekavējoties, jo iesnas pašas no sevis nepāriet.

Deguna aspiratora lietošana ir sāpīga

Ļoti labs līdzeklis bērna iesnu ārstēšanai ir deguna aspirators. Tā kā bērni, atšķirībā no pieaugušajiem, neprot šņaukt degunu, ļoti svarīgi ir ar aspiratora palīdzību ātri un ērti izvadīt sekrētu no deguna. Bērns var sākt raudāt tikai tāpēc, ka viņu biedē turēšana, taču Nosiboo deguna aspiratora mīkstais uzgalis izvada sekrētu no deguna dažu sekunžu laikā, nekairinot degunu. Tātad raudāšana nav zīme, ka bērnam būtu sāpīgi.

Iesnas var ārstēt ar antibiotikām

Ir izplatīts uzskats, ka iesnas var veiksmīgi ārstēt ar antibiotikām. Tiesa, bakteriālas iesnas patiešām var ārstēt ar antibiotikām, taču fakts ir tāds, ka lielākoties iesnas ir vīrusu izraisītas, un tādos gadījumos antibiotiku lietošana var izraisīt daudz nopietnākas sekas. Antibiotiku lietošana var izraisīt sāpes vēderā, caureju un izsitumus. Tāpat nepareiza antibiotiku lietošana var izraisīt rezistenci, kas nozīmē, ka, ja antibiotikas nopietnu iemeslu dēļ nākamreiz jālieto, tās var vairs nebūt efektīvas.

Viena no pazīmēm, ka iesnas ir bakteriālas, ir dzeltenīgi-zaļi izdalījumi, kas rodas, ja mazulim ilgstoši ir iesnas. Zaļgani-dzeltena sekrēta veidošanās ir viena no pazīmēm, ka mazulim jau ilgu laiku ir bijušas iesnas. Precīzākai diagnozei kopā ar bērnu ieteicams konsultēties ar ārstu, kurš paņems precīzākus paraugus un nepieciešamības gadījumā nozīmēs ārstēšanu ar antibiotikām.

Piena lietošana palielina sekrēta veidošanos

Nereti vecākiem ir viedoklis, ka slimam bērnam pienu dot nedrīkst, jo tas pastiprina gļotu veidošanos. Tiesa, šāda reakcija var rasties, ja bērnam jau bijusi alerģija pret pienu. Taču, ja bērnam nav alerģiskas reakcijas, viņš var lietot pienu.

Pētījumi liecina, ka, lai gan piena lietošana var palielināt norīšanas vajadzību, mēle un mutes dobums var kļūt pārklāts ar gļotām un siekalas var sabiezēt, patiesībā tā ir tikai reakcija uz piena nonākšanu saskarē ar siekalām. Ir noskaidrots, ka piena dzeršana neizraisa sekrēta ražošanās palielināšanos, tāpēc nav jāizvairās no piena produktiem. Nav arī atšķirības, vai dot bērnam dzīvnieku vai augu izcelsmes pienu.

Vitamīni palīdz mazināt iesnas

Dažādu vitamīnu, piemēram, C vitamīna, cinka un ehinācijas lietošana ir ļoti svarīga, lai stiprinātu bērna imūnsistēmu un vīrusu slimības bērnam tik viegli nepieķertos. Taču, ja bērns jau ir inficēts, palielinātais vitamīnu patēriņš nepadarīs bērnu ātrāk veselu. Tā vietā vitamīnu pārdozēšana var izraisīt, piemēram, caureju vai sāpes vēderā. Ja bērns ir slims, ir vērts pārliecināties, ka viņš ēd daudzveidīgu uzturu un ar pārtiku saņem nepieciešamās uzturvielas.

Bērnam ar iesnām jāpaliek istabā

Vecāki bieži domā, ka, ja viņu mazulim ir iesnas, tad bērnam jābūt istabas režīmam. Ja bērnam ir iesnas, viņš var iet ārā, jo iesnas palīdz izārstēt svaiga gaisa elpošana un telpu vēdināšana. Tomēr ir vērts paturēt prātā, ka bērnam jābūt apģērbtam piemēroti laikapstākļiem, t.i., bērns nedrīkst būt ģērbts pārāk biezi vai plāni. Tāpat bērnu ar drudzi nedrīkst vest ārā, šajā gadījumā tomēr vajadzētu uzturēties iekštelpās.

Deguna blakusdobumu iekaisumu var ārstēt ar deguna aerosolu

Deguna blakusdobumu iekaisums rodas, ja deguna blakusdobumos uzkrājas gļotas un strutas. Tā simptomi ir ilgstošas ​​iesnas, dzeltenīgi-zaļi izdalījumi un spiediena sajūta vaigu zonā. Tāpat bērna deguns ir aizlikts. Ja iesnas jau ir kļuvušas par deguna blakusdobumu iekaisumu, jādodas pie ārsta, kurš nozīmēs atbilstošu ārstēšanu. Deguna aerosoli neārstē deguna blakusdobumu iekaisumu. Deguna aerosoli var palīdzēt mazināt deguna nosprostojumu, taču noteikti jāievēro to lietošanas noteikumi, lai izvairītos no pārdozēšanas.

Ja parādās iesnas, mazulis nekavējoties jāved pie ārsta

Tā kā mazuļiem deguna dobumi ir šaurāki un pietūkst ātrāk, ārstēšanu ir labi uzsākt, tiklīdz iesnas sākas. Kopumā bērnam var būt iesnas līdz 2 nedēļām. Ja šajā laikā iesnas nav mazinājušās, tad ir vērts vērsties pie ārsta.